Horvātija — Green City Index
6 izvērtētu pilsētu rindas Horvātija: zaļā platība uz iedzīvotāju, virsmas karstums un gaisa kvalitāte no satelītu un modeļu datiem.
Rangs
| #vieta | Pilsēta | Zaļi m²/iedzīvotāju | Karstākās zonas °C | PM2.5 µg/m³ | PM10 µg/m³ | NO2 µg/m³ | Indekss |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Zadara | 466 | +2.8 | 8.1 | 15.2 | 15.1 | 226.8 |
| 2 | Pula | 353 | +3.3 | 11.4 | 15.3 | 17.4 | 353.3 |
| 3 | Osijek | 1084 | +3.5 | 16.2 | 22.6 | 23.7 | 466.3 |
| 4 | Rijeka | 168 | +8.6 | 11.6 | 14.7 | 16.6 | 478.7 |
| 5 | Zagreba | 580 | +5.3 | 14.5 | 22.3 | 26.6 | 543.7 |
| 6 | Splita | 102 | +4.1 | 11.5 | 20.6 | 18.8 | 549.8 |
Metode un piezīmes
Indekss apvieno piecus mērījumus katrai pilsētai: zaļā platība uz iedzīvotāju, cik karstas kļūst karstākie kvartāli un trīs gaisa piesārņotāji (PM2.5, PM10, NO2). Pilsēta katrā mērījumā tiek sakārtota no pirmās līdz pēdējai, un šīs vietas tiek vidēji aprēķinātas, zaļajai platībai skaitoties divreiz. Zemāks ir labāk.
Karstums nozīmē zemes virsmas temperatūru, nevis gaisa temperatūru. Gaisa kvalitātes vērtības ir modeļu novērtējumi. Zaļā platība ir ar satelītu konstatētās veģetācijas apjoms, nevis koku augstums.
